Mediācija ir sadarbības process, kurā sarunas notiek neitrālas personas – mediatora klātbūtnē, kā rezultātā konfliktā iesaistītās puses pašas vienojas par labākajiem konflikta risinājumiem.
Mediācijas procesa pamatā
- brīvprātība
- konfidencialitāte
- savstarpēja cieņa
- pušu līdztiesība
- procesa pieņemšana
- mediatora neitralitāte un ne ieinteresētība
- procedūras caurspīdīgums
Mediācijas procesa struktūra:
- fāze - Vienošanās par mediācijas procesa noteikumiem un kārtību;
- fāze- Katras puses izklāsts par risināmo situāciju ;
- fāze- Pušu interešu , velmju un citas būtiskās informācijas noskaidrošana (notiek kopējās sesijās vai individuālās sesijās)
- fāze- Prāta vētra par risinājuma variantiem;
- fāze- Savstarpēji izdevīgās vienošanās atrašana;
- fāze- Vienošanās uzrakstīšana un parakstīšana;
Mediācijas priekšrocības ir acīm redzamas, jo te -
- nav tiesāšanās izdevumu
- puses var saglabāt darījuma attiecības konflikta risinājuma laikā
- ir pilnīga konfidencialitāte
- lēmuma galīgums, jo tas ir brīvprātīgs
- nav nepieciešama lēmuma piespiedu izpilde
Mediācijas iespējama jebkurā strīda stadijā , kā arī tad, ja strīds atrodas tiesā vai ir jau pieņemts galīgs spriedums.
Mediācija ir jauna (atjaunota) iespēja:
vecākiem, bērniem, ģimenes locekļiem, radiniekiem
darba devējiem, darba ņēmējiem
biznesa partneriem
īrniekiem, īpašniekiem, apsaimniekotājiem
ārstiem, slimniekiem
upuriem, pāridarītājiem
Mantiniekiem
Kaimiņiem
Mediācijas stili ir:
- vispārējā mediācija (generic mediation);
- uz vienošanos virzīta mediācija (settlement-driven mediation);
- kognitīvi-sistemātiskā mediācija (cognitive-systemic mediation);
- transformatīvā mediācija (transformative mediation);
- humānistiskā mediācija (humanistic mediation);
- naratīvā jeb stāstījuma mediācija (Narrative mediation).
